Atvaļinājuma sindroms,norises karuselis,bet kā tas izvērsās? ... ( IV.d. )Kur pa asfaltu,kur pa zemes ceļu tik smilšu vāli aizvijās,kad beidzot mežu un pļavu ieskāvumā paliku dzīvot vientuļā mājiņā.Te tad uzplaiksnīja pārdomas un atziņas.Arī saskatāmāk uzpeldēja pirmsatvaļinājuma ieceres.Nebiju pat iedomājies,ka rakstīšana aizvirzīsies tālā plānā.Jo jaunie iespaidi kā trakojošais viesulis drāzās pāri.Kaut domās pārcilāju ģitārista un dziesminieka Andra Kārkliņa stāstus par viņa paša rakstītām haikām.Tā bija atbalss no tām tālajām dienām,kad tikāmies Rīgā.Bet šovasar es savās rokās ieguvu viņa grāmatu "Haiku atklāsme rudens pilnmēnesī."Tagad esot šajos dabas plašumos un ieejot dziļā vienatnē ar sevi,haiku domu lidojums atmirdz kā tālas zvaigznes gaisma ... Jaunie toreadori demolē krogus. Slēpju ģitāru no lidojušām pudelēm. Vēl viena nakts Eldorado,vēl kāds peso.
Andris Kārkliņš ( Kolumbija )
Te domas auļo ar gaismas soļiem,jo apkārt viss ir patiess,tas ir Radītāja spēks un miers.Tuvākie kaimiņi man ir bebri,tāpēc ne velti es šo vietu nosaucu par "Bebru ieleju."Ar apbrīnu apstaigāju bebru zemes un to īpašumus.Var tikai pabrīnīties,kā šie aszobi ceļ aizsprostus un sagādā celtniecības materiālus.Kāds pašaizliedzīgs darbs,lai izveidotu sev dzīves telpu.No šī instinkta var pamācīties.Kad dabā izkūsti tik pārliecinoši,iezogas arī smeldze,sevišķi tas jūtams dienas izskaņā,kad pāri šai idillei laižas krēsla ar saviem nospiedošiem tumsas spārniem.Arī pilsētas inerce dara savu,sāk gribēties pēc sakariem un pat skype,kaut ko vismaz no interneta,kaut vai OHO! ... Bet šoreiz esmu devis sev zvērestu "bez šīm orģijām" un tikai vajadzības nolūkā izmantot mobīlos zvanus.Tas arī viss.Jāteic,ka kutēja iegriba uz "pasaules logu" - bet tomēr turējos un dzīvoju to vienatnes mirkli.Tāda veida piedzīvojumi un upurēšanās deva ierosmi jaunām izjūtām foto ainavu tveršanā.Šeit "Bebru ielejā" man radās brīnišķa doma:"Doties promenādē pilnmēness naktī! ..." (Vihrj V.I )
|