|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| violinn, 03-11-2013 09:58 |
|
24 112 |
Pa bērnības takām.Jau kādu laiku manī bija ieperinājusies neapklusināma vēlme pabūt vietās, kur pagājusi bērnība. Lai arī tur dzīvoju tikai vasarās, bet emocijas un atmiņas tomēr vienmēr ir ļoti piesātinātas un pozitīvas, kad esmu tur. Vakardien devos un kompānijā bija mana māsa,ar kuru vienmēr kopā ir ļoti labi un brīvi. Kā nu bez našķiem, Rāmkalnu pīrādziņi, spinātmaizītes un cukādes izcili iederējās šajā pasākumā.:) Laiks pelēks, nomācies, bet mierīgs, riktīgi rudenīgs, tā, ka līdz beidzamai vīlei rudenīgs. Vecpiebalga vienmēr ir patikusi. Ieplānots mums bija arī kapu apmeklējums, jāsavāc tak lapas, jānotīra, jānogrābj, jāsaliek svecītes un kāds pārziemojošs smukums, lai ir skaisti. Lai gan bieži vien to kā pienākumu vairāk uztvēru, šoreiz gribējās. Laikam vecums.:) Atmiņu stāsti panesās viens aiz otra un atklājām, ka ir lietas, ko spilgti atceros es, bet nezin viņa un otrādi. Vēsture piemirstas.:) Laikam tikai Vecpiebalgā ir zīme, ka pīles var šķērsot ceļu, lai uzmanās.:) Tā arī bija, liela kompānija bija iecerējusi veikt šo svarīgo pasākumu, no dīķa izlīdušas, devās pāri ceļam pie ozola, tur laikam vēl zīles, ko uzknābāt. Tālāk braucām uz mājām, kur dzīvojām, tur tagad jauna ģimene, visi darbos - ieru un skursteņa tīrīšanas darbi pilnā sparā:) Melnām mutēm, smaidīgi sagaidīja.:) patiesi jauki un sajūta, ka laukos dzīve kūsā. Lopi ganos un cilvēki ņipri.:) Šur tur pa ceļam arī varēja redzēt aitu ganāmpulkus un gotiņas, nebija domas, ka lauki izmiruši vai pamesti. Pēc tam bija ekskursiju programma.:)Izstaigājām mājas pagalmu, kur dzīvojuši un strādājuši brāļi Kaudzītes, tur pagalmā ir milzīgs ozols, kuru notikti vajadzēja apķert. Nospriedām, ka tik ilgi var nodzīvot, ja ir tik raupja un bieza miza.:) Jā, vēl vairāki koki, kas it kā kopā saauguši, enerģētiska vieta izskatījās. Pēc tam apbraucām visriņķī Inesim, Inešu muiža, kas skaisti sakopta un ceļš atpakaļ. Braucām caur Cēsīm, lai arī sanāk līkums, bet toties varēja izpriecāties par izgaismoto Cēsu pils parku, pilsdrupām un celiņiem, bija tik skaisti un vilinoši tur vēl pastaigāt, bet braucam vien atpakaļ.Brīnišķīgi uzlādējošs pasākums, iekšēja sakārtošanās, es teiktu. |
VIHRJ: Vārdu,nekad lietot ir diezgan bezcerīgi,jo zināt visu mēs nevaram uz šīs pasaules.Bet bērnība un tās zeme,nekad nenodod!Tevī ir liela vērtība,ka izproti un esi pie šīs vilkmes klātesmē!Mūsdienās visi auļo un triumfē(BISTRO).Tevī ir zelta kompass,kamēr tas ir,tu būsi patiesa.Arī tā ir vērtība,ko nevar nopirkt.Iegūt sevī harmoniju tā ir laime!Labi,ka to saproti. #1 2013-11-03 11:28
violinn: Es pat nedomāju, ka tā ir saprašana. Vilkme, tas ir izjūtu līmenī. Jā un uzrodas atpakaļ liela stabilitātes izjūta, tāds kā pamatīgums. Nu īsti man nesanāk vārdos to pateikt.:) Īsāk - viss nostājas savās vietās un kļūst vieglāk uztverams ikdienas Bistro.:) #4 2013-11-03 11:51
Murkjelis: :)
Man tāda vēlme arī ik pa laikam ieperinās. #2 2013-11-03 11:30
violinn: Un? Dodies ceļā?:) Ar blociņu padusē?:D #5 2013-11-03 11:52
Ieklausos: Piebaldzēni - vērtību vērtība jau izsenis. (Es - valmieriete. Pāris gadus atpakaļ arī izbraucām. Skolu ieskaitot. Viss likās mainījies, sarāvies, citādāks. Uzvirmoja arī atmiņas par visdažadākajām attiecībām.) #3 2013-11-03 11:39
violinn: :D Piebaldzēns. Brīžiem no viņu sakāmā un darbiem škiet, ka zemeslode griežas ap viņiem.:)
Māsa vakardien stāstīja, ka lasījusi kāpēc tur baznīca ir būvēta nevis kalnā, bet ielejā. Tas esot, lai kuģi nejaukā laikā nesajauktu ar bāku un netīšam neiebrauktu ne tur. :D Jēziņ. Kur Piebalga un, kur jūra.:) Droši vien, ka bija citi iemesli, bet šis ir viens no stāstiem. #7 2013-11-03 11:55
Pārējos 17 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
