čigāna bizness

Čigāns sēž uz ielas stūra, vāra olas un tās pārdod. Cik maksā viena vārīta ola? – viņam jautā. 8 santīmi, viņš atbild. Un cik maksā nevārīta? 8 santīmi. Tad jājautā, kāda gan jēga tās olas vārīt, ja tev neiznāk peļņa? Čigāns atbild: redzi, pirmkārt man paliek buljons, bet otrkārt, man ir sava šefte, un es vairs neesmu bezdarbnieks.

Gandrīz tāpat iznāca vakar arī man. Piebāzu pilnu maisu ar saplacinātām alus bundžām, iekāpu autobusā un par 40 santīmiem aizbraucu uz pilsētu. Tur bundžas nodevu metāllūžņos un saņēmu 70 santīmus. Par atpakaļceļu samaksāju 40 santīmus. Tātad 10 santīmu zaudējums, jūs teiksiet. Jā, tā tas ir, bet te ir arī vesela rinda labumu. Pirmkārt, es kā lojāls Latvijas pilsonis nebūšu piesārņojis dabu un pavasarī mierīgu sirdi un ar tīru sirdsapziņu varēšu uzšķaudīt Zatlera ļeņiniskajai talkai. Otrkārt, es par velti būšu izvizinājies autobusā un apskatījis Kuldīgas skaistākās vietas. Treškārt, viena alus bundža mūsu veikalā maksā 50 santīmus, bet pilsētas Maximā – 39. Ja es nopirkšu 3 bundžas, tad man jau būs 3 santīmi peļņas. Un ja es nopirkšu 7 bundžas, tad viena bundža man jau būs par brīvu. Bet pilna alus bundža - tā jau ir manta! Un bez tam, man, kā tam čigānam, ir sava šefte, un es vairs neesmu bezdarbnieks.