Kokteilis

Sieviete jau kopš mazām dienām tiek barota ar visādām ilūzijām apmēram šādā garā: tu izaugsi un kļūsi par daiļu princesi, sēdēsi pie rožu krūma, izšūdama krustdūrienā, un tad pie tevis atjās iznesīgs princis baltā zirgā (kāds droši vien viņam būs ietvītojis par tavu nepārspējamo skaistumu, čaklumu, seksīgumu), ņems tevi līdzi uz pili, uzturēs tevi, tavus bērnus, vecākus, krustmāti Talsos, un jūs dzīvosiet laimīgi līdz mūža galam...

Bet reālā dzīve, protams, ir n-to gaismas gadu attālumā no izsapņotās pasakas. Princese izaug. Tik daiļa varbūt nemaz nav, prāts vidējais, čaklums - nu tā, ar piespiešanos, seksīgums no sērijas - pēc pāris glāzēm vīna jau var arī bišķi atraisīties... Rozes viņai pie blokmājas neaug ne sitamas, krustdūrienā izšūt šī nemāk, nolemj sēdēt internetā un gaidīt to iznesīgo princi. Ilgi nav jāgaida, uzrodas arī. Tfu tu, bijušais cietumnieks! Labi, nākamais. Tfu tu, jau precējies! Un trešo reizi! Un tā nu viņa pagaida vēl drusku, pa to laiku atšuj pāris finansiiāli atkarīgus alkoholiķus bez apdzīvojamās platības, un kad jau galīgi liekas, ka nekā nebūs, viens tomēr vēl uzrodas. Princis gluži nav, par iznesīgu arī šo nosauks tikai ar mežonīgu fantāziju apveltīts gleznotājs ekspresionists, pils (divstāvu privātmāja bijušajā burkānu laukā) vēl tikai tapšanas stadijā... Labs ir - ņems ciet un trūkstošo piedomās pati klāt, bet liekos izciļņus norīvēs laika gaitā. Jo visu mūžu taču ir solīts, ka viss mums reiz būs! Atliek tikai noticēt...

Kokteilis, kura sastāvā ir dažnedažādi spēcīgas iedarbības sapņi un iedomas, stipri apreibina...Jāizguļas.