melon: :) Man atkal otrādi:) 20 gados biju nenormāli pārapzinīga, tik ļoti centos darīt visu, kā vajag un pareizi un pie tam nevainojami:). Man eksistēja tikai citu vajadzības, pati vienmēr "pacietos". Pēc gadiem 30 sāku apjaust: "kam tas viss?! ". Esmu jau gana pareiza arī šobrīd un tomēr, tomēr, dzīvi krietni vieglāk uztveru:) Un dzīvot arī ir kļuvis krietni vieglāk. Pie tam, lielās lietās vairs nebaidos riskēt, ko noteikti 20 gados neatļāvos:)) Bet, neskatoties uz to, Taviem pēdējiem 2 teikumiem piekrītu pilnībā! :)