Echhh, sestdiena...Burvīgs sestdienas rītiņš, kaifoju ar kafiju pie loga. Pēkšņi uzpūš vejiņš, un viena vērpete dzeltenu lapu nolido no pagalma bērziem. Un tāds pūkains nazītis iedūrās sirdī - vēl drusku, un koki atkal būs kaili, jo rudens ir klāt... Ir jau, ir vēl zaļas lapas arī, un diezgan daudz, bet tomēr, tomēr... Pavasarī nekad nav tāds miers, kā šobrīd kokos. Kad tikko parādās zaļās lapiņas, viss mežs pilnīgi trīc no sulu kustības, bet tagad - lapas ir lielas, krāsainas, bet mierīgas... Tāda pārlaicīga sajūta, ka viss plūst un mainās, un ka taču pēc kāda laika būs atkal pavasaris. Bet drusku skumji. Varbūt tās ir bailes no ziemas? Nekad neesmu atzinusi, ka kaut ko tādu jūtu...:)) Ai, labi. Auni kājas, ej, pameklē sēnes, kamēr nelīst... |
