|
...pēdējā darba maiņa te Latvijā..un mani jaunieši tādi jauki šodien, pilnīgi žēl no viņiem aiziet,...viņiem arī , izskatās, ka žēl,..viņi ir pārāk daudz savā neilgajā dzīvē pievilti, atstāti un sāpināti, negribēju es arī viņus pielaist par tuvu, bet tomēr pa šo laiku viņi kļuvuši gandrīz kā savējie...rīt es viņus atstāšu un varbūt vienīgi kā ciemiņš kaut kad te iegriezīšos, kad būšu LV atkal...varbūt......mazliet skumīgi.... bet kas izlemts, tas izlemts....satraukums sāk pieaugt, bet labi, ka līdz ar to nepazūd sajūta, ka būs labāk...noteikti būs..:)....vēl pavisam dažas dienas..... |
