|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| hannaaste, 15-09-2013 11:59 |
|
4 26 |
he ! vakar skatījos pērkona jubilejuma konci iekš tv.bija tāds klusais plāniņš klātienē, bet šovasar šādiem pasākumiem bija uzlikts smags ierobežojums. apbrīnoju ievu. smalka stila izjūta, neieejot vulgaritātē, smalkums, trauslums un roks. pa smuko. jā, kaut kā tie gabali visi dzīvo galvā savu dzīvi. ATSKAN akordi, un fails atveras. mja, anarhists juris- labs apzīmējums. man likās tik skaisti, kad pērkoniešu bērni uznāca uz skatuves. eiropas mūzikas augstskolu maģistranti. nepārzinu virtuvi, bet mūzikas studijas mums ir labā kvalitātē( tas tāds tv vērotāja un masu cilvēka ,parastā, viedoklis.) un lepnums vecākos. nenoslēpjams gandarījums par mūzikas valodas nospiedumu personībā, t,i. bērnos. melošu, ja teiktu, ka tikai klausījos. nē, arī ceļoju emociju telpā. sildīju domās savu roku, kurai vienmēr labpatīkas pieķerties pie citas un runāt savā valodā paralēli notiekošajam uz skatuves. ķēru koncerta sajūtu. jauks vakara piedzīvojums caur tv logu. nosacīti , protams. iespējams, ka to sauc arī par meditēšanu. tagad āboli. dārzā nokopt sakritušos, pēc tam slodzīt traukos. visus svaigi nevar uzglabāt. tas realitātei uz zemes.
uznāca činkstiens. vnk skatos dabā un jūtu- saulainais laiks iet uz beigām nenovēršami. mana BB joprojām tālu un neaizsniedzama. ko darīt? laiks iet un mani krājumi emociju plauktiņā ir izbeigušies. tāpēc laringīts, sāpošais kakls, kas laikam taisās uz angīnas pusi. jā, es zinu, ko saka mans ķermenis. tikai tā , pēc kā tas brēc, nebūs vēl kādu laiku. tāpēc emocijas ir jānorok, jānomaina ar ko citu. ar citām emocijām. ....................................rakņājos pa vecām bildēm. vienu daļu es nokurināju bez zžēlastības. bet vajadzēja darba sakarā. atradu savu pirmo darba dienu pirms 26 gadiem. atradu studentijas laiku pāris pasācienus. rādīju dēlam. jams lāgā nespēja atpazīt to skuķi. tā esi tu? atskan jautājums. smieklīgi, protams. atradās arī bilda ar BB . vairākas. un vienmēr man aiz muguras. tagad tikai pamanīju..............sasmaidījos par šādu sagadīšanos. .................sapņoju reālās sajūtās, kā man jāpaspēj izbraukāt uz divām darba vietām. sarunas ar priekšniecību, vajadzība pēc mašīnas, steiga, satraukums. |
Rudensroze18: Jā, es arī skatījos un pārdomāju dzīvi:) Kaut kā ļoti aizķēra tas koncerts. Beigās pie ´Neatvadīsimies´ vispār apraudājos. Diez ko koncertā būtu darījusi, ja jau pie TV tādas emocijas (man tāpat šovasar bija stingrie ierobežojumi izklaides pasākumiem). Bet no rīta pamodos, un galvā joprojām skanēja ´labuvakar, kaut vai pakar...´:) #1 2013-09-15 17:19
Alison: Jā, Pērkons arī man ir vērtība, ar to esmu izaugusi, viņu dziesmas klausoties un līdzi dziedot.. #2 2013-09-15 17:26
makimote: Man kā reizi otrādi sanāca. Nebija iespēja redzēt šo TV šovu, bet savā mazpilsētā redzēju šos dzīvajā. Arī tas pats novērojums par Ievu. Pirms gadiem 25, kad uz šādu pat koncertu aizvedu savu vecmammu, tad gan viņa teica, ka kauns esot bijis skatīties... #3 2013-09-15 17:46
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
