|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| hannaaste, 24-08-2013 11:50 |
|
33 |
vīrietis- stipraismani īpaši neuztrauc, ja citi domā savādāk. tomēr dzīvē ir situācijas, kad es savus vērojumus un pieņēmumus iz konteksta izdaru sev un ātri aizmirstu, jo ikdiena liek rīkoties kā tv pultij pārslēdzot kanālus- čik un jauna lieta. bet- bija dzimtas saiets, radu kopā nākums. pēc tā savu tiesu teica man vēl kāds. ups- izrādās, redzējis un uztvēris tāpat kā es. kas tad? stāsta centrā vīrietis vecumā bez minūtes piecdesmit, augstākā izglītība, sieva, māja, divi lieli bērni, darbs, nav alkāns. pēc ārējām pazīmēm visnotaļ ok! dieviņš ārieni ar nav žēlojis. betttt... džeks tā iesprūdis pusmūža krīzē nu jau gadus 3, ka žēl sskatīties. izpausmes: sācis ievērot veselīgu dzīvesveidu, brauc ar riteni, sēd uz diētas, katrs sirmais mats ir pilnīga katastrofa. īstenībā jau viss ir pareizi, viss pieminētais ir jādara un tas nav paranormāli, ja vien tas netiek pasniegts kā pats pats pats pats mega svarīgais šī cilvēka dzīvē. lielā dēliņa vecāki ar aizrautību piedalās kaloriju un kilometru skaitīšanā un visā citā šajā ēposā. un galu galā tas izskatās, piedodiet, smieklīgi. jūs domājat, ka mūsu varonis ir jautrs. nē- atkal krunka pierē, dzīve jamam neizdevusies. visā sevis glābšanas operācijā nevienam nav ienācis prātā, ka varbūt pie kāda psihoterapeita vērts aizstaigāt. sieva-pilnīgs pretstats un pasauli uztver daudzmaz reāli. tad sāku domāt, nu kāpēc tad tā tik smagi šamam. iespējams, ka cilvēks nekad nav darījis to, kas interesē. jo vienmēr ticis iekārtots prestižās vietās |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
