Augusts

augusts

nāca rīti ar aukstu rasu
putnu kliedzieniem
aizsviestiem gaisā
Ar smiltīm vēsām
liedagu atstāto
Ar kailiem ogu ceriem
izziedējušiem ziediem
aizejošu dienu smaržu
Ar neraksturojami raksturīgo
tvaniem virs upes
siltu pienu
dēļu vārtiņiem
noslēgtiem

veļas auklām bez baltiem karogiem
salauztiem šūpuļkrēsliem
Ar novāktu tīklu starp līkām ābelēm
un ābolu grēdām
/Āboli mulsi svīdušiem vaigiem/
Ar garāmbraucošiem vilcieniem
arvien tukšākiem
Ar pāraugušiem kaķu bērniem Ar putekļiem uz apaļā galda

kaltušiem flokšiem
aizlaistām taciņām
Ar vabolēm dārza apavos
Ar pleķainu porcelānu
/un beigtu mušu tajā/
Ar aizvilktiem aizkariem
Ar bezsmaržu, bezkrāsu virtuvi
Ar pāraugušām gārsām
kārnām un stiegrainām
nātrām un balandām. Ābolu sejas miklajās zemēs
Ābolu sejās kritiena pēdas. Liekas, dažreiz tu nāc —
Es klausos soļu dunā.

/Auguste Firksa/