Es zinu,ka satieku pareizos cilvēkus pareizajā laikā. Tikai jāspēj ieraudzīt, kāpēc. Pēd. laikā vispār tik daudzi ir satikti, ka taisni briesmas. Ja 10it mēnešus gadā nolien alā un nekomunicē ne ar vienu un tad uz 2iem izlien, tad laikam tā sanāk. Šis ir socializēšanās un traumu gads. Tas atnāca un pāries - tāpat kā visi iepriekšējie. Un vēl es zinu, ka man liek mācīties. Un kamēr es turpināšu kāpt uz tā paša grābekļa, nu es uz tā arī kāpšu. Vienkārši. Jo nelūst, maita. Jā - šī ir cīņa pašai ar sevi - varu sev iestāstīt ko vēlos, bet nu nevar arī sevi mānīt mūžīgi. Man tikai vajag - veidu, pavedienu, kā panākt to, ko cenšos panākt, necīnoties. Nevis padodoties, bet necīnoties. Galu galā sen bija laiks saprast, ir pretinieki, pret kuriem visa mana spītība nelīdzēs. Vai arī kā man aptuveni ieteica - esi takš harmonijā ar sevi - saki ko vēlies, bet vismaz nenožēlo pēcāk! :D |
