Vidējā latvieša pāragrais prieks .(c)

Vidējā latvieša mīļākā paruna ir: "Tikai nevajag sapriecāties par ātru!" Viņš kaut kur ir lasījis, ka visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais, tāpēc cenšas nesmieties līdz pēdējam brīdim. Tā vietā, lai smietos pie katras mazākās iespējas, latvietis labāk nogaidīs, lai izsmejas visi citi, jo skaidrs taču – tas, kurš smejas pēdējais, smejas par to, kurš iesmējies priekšpēdējais.

Vairāk par visu latvietim ir bail, ka par viņu smiesies. Smiesies par to, ka viņš sapriecājies par ātru. Vidējam latvietim ir patoloģiski bail no panākumiem, jo viņš zina, ka tie ir īslaicīgi un tiem vienmēr seko sāpīgs kritiens (atcerieties – kā toreiz, pirms pieciem gadiem, vai pirms divdesmit, vai pirms septiņdesmit).

http://satori.lv/raksts/5952/Ilmars_Slapins/Videja_latviesa_paragrais_prieks