Vai bērni ir pirmajā vietā?

Vai sievieti, kurai bērni ir pirmajā vietā, kāds vīrietis būtu spējīgs iemīlēt un mīlēt? Runa par tipisku sievieti-māti, kura visas savas vajadzības un intereses ir pakārtojusi bērniem. Vai tādas mīlas dzīve ir norakstāma jau nesākusies?

Šī tēma lika aizdomāties, ko tad mēs saprotam ar vārdu „bērni”. Pēc komentāriem PA rodas iespaids, ka daudzi dzīvo tikai un vienīgi bērnu dēļ, pakārtojot savas vajadzības un vēlmes vienīgi bērnu labklājībai un audzināšanai. Bet bērni aug, dzīvo...paši par sevi, atliek vienīgi pieskatīt reizēm, uzklausīt un mīlēt. Unnn vīrietis cienīs un mīlēs sievieti, kura prot novilkt robežas starp šīm tik trauslajām lietām, kā „es pati, bērni, darbs, vīrietis”. Bērni nevar būt pirmajā vietā, tā ir sevis noliegšana, ziedošanās, kam gan vajadzīga vīrietim sieviete, kas auklējas, ja nu pats ir vājš.

Vēl dīvaināks šķiet apgalvojums, ka vecāki pieņem lēmumus bērna vietā...saucās gribu spēlēt bumbu, bet mamma vēlas, lai spēlēju vijoli! Nu tak nē, tā nenotiek, tā nav pareizi, bērns pats ļoti labi zin, ko vēlas un nav ne mazs, ne dumjš, ne bezspēcīgs....:)