:)))

Ar galvu paceltu pat vētrai pretī stāt,

Es savu ceļu eju, ne pa svešām pēdām,

Un sargeņģeli lūdzu, lai tas stāv man klāt.

Uz svešu skaudību es noraugos ar smaidu,

Ar labu cenšos sliktam atdarīt,

Par slimiem lūgšanas uz debesīm es raidu,

Un savu dvēseli no traipiem attīrīt.

Cik viegli otram dāvāt ko tas lūdz,

Bet ļoti grūti kaut ko pretī saņemt,

Nav svarīgi, vai pašam ir kas gūts,

Jo laimi plikām rokām nevar paņemt.

Sev cieņu vienkārši tā nevar iegūt,

To labiem darbiem jāprot nopelnīt,

Tik tāda sirds, kas otra sāpi nejūt,

Ir spējīga vien visu noārdīt.

Cik jauki dāvāt siltumu un smaidu,

Un sajust cik tas kādam vajadzīgs,

Es tikai pretmīlu no līdzcilvēkiem gaidu,

Un atziņu, ka kādam esi nozīmīgs....

Autors nezināms