Atceries mani

Atceries mani, kad sāksies Pavasaris

Kad strautiņi čalo un virpuļus ūdeņi griež

Atceries mani, kad laidīsies pāri gājputnu bari,

no siltām zemēm kā ar vien.

Atceries mani, kad uzplauks vizbuļi zili kā debess un balti - kā mākoņu vāli,

kad tauriņi raibi un putni vīteros dejā,

pļavas, kad pārņems sārtās magoņu kleitas, pīpenes baltās un rudzpuķu tvani.

Atceries mani, kad dārzā ābeles zied,

Es būšu it visur - te pat vien!

Es uzplaukšu dabā-kā Pavasaris!

Atceries mani, kad mežmalā klusi,

ies stirna uz Tavu pusi.

Un zaķis, kad ļepatos prom pa iebrauktu mašīnas pēdu.

Atceries mani, kad jūra šalks klusi

Un nakts pār zemi, metīs draudošu ēnu.

Atceries, ….Es sargāšu Tevi!

Ar spārniem, ko Dievs man ir devis, - būšu Tavs sargenģelis!

Atceries mani, kad sāksies rudens,

un kokos, kad iešalks sērīgi vēji,

kad daba sāks iekrāsot lapas, te oranžas, dzeltenas, sārtas kā saules rietu.

Es būšu ar dabu - rudenī tajā!

Piemini klusi mani, kad laidīsies gājputnu bari,

kad pārklās silto zemi pirmais, vēsais, sniegs,

kā sniegpārsla mežģīņu rakstītā, kleitā baltā,

Es piekļaušos pie vaiga Tava, tik auksta, tik salta,

ieskaties ciešāk, vai redzi cik tā skaista? Un cik ātri tā dziest?

Atceries mani, kad manis vairs nebūs..

Es nezudīšu, Es tikai pārtapšu dabā,

pavasarī modīšos no jauna …un tā ar vien, …līdz pasaules galam!

2011g