aroganis: Paši foršākie komandējumi ir dienesta romānu ietvaros:)

Piligrims: Atbilde uz pēdējo uzdoto ?: No "-" pieredzes, gan paša, gan "sašas".
Tikai ir viens bet - vai neuzticoties lietas iegrozīsies tā kā tas ir iecerēts? Vai pārliekot savas problēmas (mazattīstība) uz otra pleciem, tās veiksmīgi atrisināsies?
Greizsirdība ir viena no pašām neproduktīvākajām sajūtām un žņaudz abus. Tagad (kad esmu izpratis šo absurdu) es nesaprotu, kāpēc vajag sevi tā mocīt (ja saprāta nav tik daudz, lai padomātu par otru, tad vismaz par savu labsajūtu taču katrs normāls cilvēks spēj parūpēties). Un otrs aspekts - ja arī notiek tas no kā tu baidies, tad tā ir papildus viela pārdomām - ko es esmu palaidis garām, gan sevī, savā uzvedībā, gan ko neesmu ievērojis otrā, pirms nolēmu viņam uzticēties. Racionalizējot šo problēmu ir ļoti viegli izbēgt no destruktīvām emocijām, kuras ir no tās pašas operas - bezjēdzīgas paš(saš)mocības un nav attīstīta/nobrieduša cilvēka cienīgas.

Piligrims: Pats no sevis tas nenotiek, drīzāk otrādi (mana pieredze). Dabīgais ceļš ir uz problēmas saasināšanos, pie tam eksponenciāli. Kad saskatīju, kur viss tas iet, sāku domāt, bet 1. laulību saglābt vairs neizdevās, tas vilciens jau bija aizgājis par tālu. Pie tā ir pašam aktīvi jāpiestrādā. Labā ziņa ir, ka to var darīt arī tikai viena puse un otra pieskaņosies, ja būs ieinteresēta saglabāt attiecības. Bet tas ir ilgs un garlaicīgs pasākums, bet rezultāts ir tā vērts. :)
Lai veicās!

riks086: Vīrs komandējumā, Tu - oho.lv. Abi labi. Neuzticība, pirmkārt, sākas domās, kā tagad moderni teikt - virtuāli. Un virtuālā vide ir šī. Tā vietā, lai pa modernajiem sakaru līdzekļiem komunicētu ar savu vīru, Tu komunicē ar svešajiem šeit.
Ir skaidrs, ka starp jums viss ir cauri ... atliek to vien noformēt praktiski un juridiski.

Piligrims: Cilvēks vienkārši protestē. Pagaidām tā kā māk - līdzatkarīgi. Bet gan iemācīsies būt pastāvīgs un patstāvīgs, neatkarīgi no tā ko otrs dara/nedara.