|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Rurouni, 22-05-2013 00:56 |
|
19 |
Kas padara dzīvi foršu...Reizēm esmu sev uzdevis jautājumu - kas ir tas, kas padara dzīvi foršu. Daudz brīva laika, vai daudz naudas, vai daudz darba, vai daudz mīlestības. Kādreiz pirms pieciem gadiem man bija daudz brīva laika, tad meklēju jaunu darbu un vasaru atpūtos. Ja nopietni, tad kaut kā pietrūka un tas, kas pietrūka, izrādījās diezgan būtisks. Tā bija komunikācija ar cilvēkiem, jeb saprašanās. Cilvēks ir sabiedriska būtne un labprāt dalās ar informāciju un saviem ieskatiem, ja jūt, ka tie ir kādam vajadzīgi. Grūti ir palaist grām iespēju, piemēram, kārtīgi papļāpāt, ja vēl beigās sanāk uzzināt kaut ko jaunu, tad ir pavisam labi.... :D Nākošais, kas būtībā ir komunikācijas procesa turpinājumus, jeb otrā fāze, ir mācīšanās. Katram mācīšanās procesam ir savs temps un savs garīgais stāvoklis. Ja sanāk mācīties ne tajā tempā un ne tajā garīgajā stāvoklī, tad vairāk sanāk tāda mocīšanās. Protams, katras mācīšanās būtiska satāvdaļa ir praktika, kas vārda tiešā nozīmē izsijā reālās zināšanas no māņiem un pelavām. Ja nav ilgāku laiku praktikas, tad iegūtās teorētiskās zināšanas tiek aizmirstas. Mācīties ir interesanti, taču ne vienmēr izdodas dabūt vajadzīgo garīgo stāvokli un ne vienmēr iegūtās zināšanas var praktiski izmantot. Trešā būtiskā lieta ir darbošanās. Tā var būt daļa no praktiskā macīšanās procesa, bet vairāk ar to domāju kādu fizisku darbošanos. Piemēram braukšanu ar mašīnu, šoļošanu gar upes krastu, mīšanos apkārt ezeram. Ja esi labi darbojies, tad miegs pēc šādas dienas ir daudz saldāks par pašu labāko Asti šampi. Darbošanās ir arī darbs ofisā, jeb jebkurš brīdis, kad kaut ko darot, tu aizmirsti, kas esi un kas tev ir visapkārt... Ps.
Mīlestība ir viena no komunikāciajs formām.
Nauda ir viens no mācīšanās rezultātiem. Tā rada iespējas un neko vairāk. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
