Sevis Izpratne

Tad kāds vīrietis teica: „Stāsti mums par Sevis Izpratni” .
Un viņš atbildēja, sacīdams:
„ Jūsu sirds klusumā izprot dienu un nakšu noslēpumus.
Bet jūsu ausis alkst dzirdēt jūsu sirds izpratni.
Jūs gribat izprast vārdos to, ko vienmēr esat zinājuši domās.
Jūs gribat pieskarties ar pirkstiem savu sapņu kailajai miesai.
Un būtu labi, ja tas izdotos.
Jūsu slēptajam avotam ir jāceļas augšup un burbuļojot jātek uz jūru;
Un jūsu bezgalīgo dzīļu bagātība taps atklāta jūsu acīm.
Bet necentieties nosvērt uz svariem savas neapjaustos dārgumus;
Un nepūlieties izmērīt savas izpratnes dziļumus ar mietu un atsvaru.
Jo jūsu būtne ir neaptverama un neizmērojama jūra.
Nesakiet vis: „”Esmu atradis vienīgo patiesību,” – bet gan drīzāk: „Esmu atradis kādu patiesību.”
Nesakiet vis: „Es esmu atradis dvēseles īsto ceļu.” Drīzāk sakiet: „Esmu sastapis dvēseli, kas iet pa manu ceļu.”
Jo dvēsele staigā pa dažādiem ceļiem.
Dvēsele nedz iet taisnā virzienā, nedz arī aug taisna kā niedre.
Dvēsele atklāj sevi kā zieds, kas raisa neskaitāmas ziedlapiņas” .
(H.Džibrāns „Pravietis”)