Dienasgrāmatas (blogi)

Deisa, 16-05-2013 15:08		20 86
Bērnišķība un "Īstie Pieaugušie" Dauzīties, būt naivai, izzināt, jautāt (tai skaitā stulbus jautājumus) - tas viss ir man tik raksturīgi, tātad esmu bērnišķīga. Ja tā padomā, pašu kaitina izlutināti bērni, kas paši nezin ko grib un kašķējas, lai pievērstu sev uzmanību, bet tie jautri, foršie un dzīvespriecīgie man ļoti patīk, varētu laikam ilgi ar tādiem vienā barā uzturēties. Taču vienmēr ir bijuši pieauguši burkšķi, kurus kaitina bērnu smiekli un izdarības. Atceros, ka reiz veikalā pārvietojos ar bērna ratiņiem, viena veca sieviete pati uzskrēja ratiem virsū (lai arī vietas pietika) un nolādēja visas mātes ar saviem sīkajiem izdzimteņiem. Nu ko, ir arī tādas tantas. Un pasarg Dies, ka tādai tantai vai onkuļam būtu kas kopīgs ar pieaugušo, kurā bērns vēl dzīvo! Pieaugušam cilvēkam taču jābūt nopietnam, atbildīgam, inteliģentam un gudrelim lielam. Par patiesu gudrelību liecina tas, ka viņš jau nu nekad nav kļūdījies, viņam vienmēr ir taisnība un, ja arī kļūdas ir pieļautas, tad tas rūpīgi jānoklusē, lai kāds cits gudrelis nepasmej - ha - ha - a es gudrāks, man tādas kļūdas nav bijušas. "Īstam pieaugušajam" ir jābūt pārākam par citiem un jāmāk tie ne tik gudrie nolikt pie vietas (vēlams sākt ar liberāliem līdzekļiem, ja tie neder, tad var arī nesmukāk), galvenais lai saprot, kurš ciemā galvenais. :)

Komentāri

VECA_PIEPE: Jaa Deis, kaartiibai ir jaabuut,...ja ar savu ahuuno gudriibu neizlieliisies, citus par muljkjiem neizsaukaasi,...tad taksh tie muljkji to ahuuno gudriibu nepamaniis! :D :D :D
(nu sak viens cilveek,...nu kaa lai nesmiet par shitiem gudriishiem?)

2013-05-16 15:22

Deisa: Pieaugušie, kas savā starpā sastrīdas, tad ir aizvainojums, dusmas, sāpes utt. A bērniem - sabar tu viņu, uz brīdi šis ir nokaunināts, bet pēc brīža jau atkal bezrūpīgi diedz tālāk un i ausu neceļ par pieauguso gudrajiem padomiem. Un kuram vieglāk? Pieaugušajam, kas bērnam par visām varītēm grib ko iestāstīt, kā pareizāk, vai bērnam, kam, protams, nāksies krist un sasisties, bet kuram ir viņa vērtība - prieks?

2013-05-16 15:39

ZarazaMaigaa: Un visgrūtāk ir nepārkāpt to smalko robežu starp "jautri, foršie un dzīvespriecīgie"un "izlutināti bērni, kas paši nezin ko grib un kašķējas, lai pievērstu sev uzmanību". :D:D

2013-05-16 15:32

Deisa: Ir arī tādi, kas dauzās pārlieku, lai pievērstu sev uzmanību. Jā, viņi mēdz kaitināt, taču jo vairāk viņi kādu nokaitina, jo vairāk viņi savu uzmanību saņem un ir gandarīti. :)

2013-05-16 15:42

Deisa: Pat ne gandarīti, bet tas neapzināti liek viņiem turpināt tādā paša garā, lai saņemtu vēl vairāk. Jo uzmanību vajag tam, kam tās pietrūkst.

2013-05-16 15:43

NARINJA: ..nu veel ir arii taadi beerni kaa nepieskatiiti-nenodarbinaatie....tie parasti beidz savu dziivi slikti, ja neuzrodas paps ar siksnu rokaa un neiebazh stuurii-tadiem beerniem ir blakusparadiibas kaa- atkariiba, izlaidiiba, uzdziive un zinaama atpaliciiba vienaudzu viduu,WOTT!

2013-05-16 16:05

Deisa: Nepieskatītie un nenodarbinātie jūtas nevajadzīgi un neievēroti, aiz kam arī tās nelaimes seko. Katram normālam cilvim ir vajadzīga pašizpausme, ja tās nav - jāliek jauna dzīves bilde iekšā, nav ko vilkt garumā. :D

2013-05-16 16:14

Pārējos 13 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

Bērnišķība un "Īstie Pieaugušie"