Lillija_vienam: Un šai mūzikai piemērota dzeja

VĒL NEZINU ....
Vēl nezinu, Tev kādā krāsā acis,
Vien kautri minu— vizbulītes zieds,
Un nezinu, ko mana sirds Tev sacīs,
Ja kopā bēdāts nav un arī smiets.

Ja varētu, Tev pretī mestu tiltu,
Kad liepu ziedos bišu simti dūc,
Bet baidos vien, vai nejautīsi viltu,
Ka domās kļaujos jau pie Tavas krūts.

Un kas par to, ka matos sudrabs lijis,
Un kas par to, ka acis nemirdz vairs.
Es— sirdī meitene— cik sen tas bijis!
Vien skatā atmirdz aicinājums kairs.

Vai būt, vai nebūt— tas ir Tavā varā,
Es labāk nesacīšu vairs neko,
Jo visi ieroči tāpat kā karā
Der mīlestībā, tāpēc nesēro!

Jā, zinu labi: sārtā jāpūš liesma,
Lai uguns mēles debess telpu skauj,
Ja atļausi, es būšu Tava dziesma,
Tu tikai mani siltām domām kļauj!
Nadīna Liepiņa