Dienasgrāmatas (blogi)

ugunssuns, 11-05-2013 15:04		3 21
Ugunssuns sēdēja būdas priekšā, skatījās pavasara pilnajos kokos, kas jau ilgojās vasaras, skatījās aizvien zaļākā zālē. Skatījās un nepavisam nesaprata, kamdēļ gan viņš jūtas tik draņķīgi. Nē - tas nebija tas draņķīgums, kad kārojas uz visu pasauli riet un kaut, tas nebija tas draņķīgums, kad kārojas visai pasaulei dusmās kost... ... tas bija tas, kad kārojās kaut kur nolīst un ļauties, lai laiks šis vienkārši paslīd garām...

Komentāri

ewitta: lai arī pasaule paslīd garām. Nafig vajag to visu, to pasauli.

2013-05-11 19:47

incognito6: Pavasarī gluži instinktīvi jebkuram ir grūti būt vienam....

2013-05-11 20:55

Marija_Anna: nenofiksēju datējumus ierakstiem /iepriekšējiem / , bet ir patīkami , ka skatiens - iesākumā vērstais uz sevi jau aizklīst uz zali un izsprāgušajām lapiņām :)
Vēl nedaudz, un no " 0 " punkta tas aizvirzīsies uz 90 - 180 grādiem.
Jāiet pasaulē - pretim kaut kam , un prom no draņķības.

2013-05-11 21:48

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

Ugunssuns