Dienasgrāmatas (blogi)

locitajs, 28-04-2013 18:42		2 20
Svētdienas rīts un straume Šis bija burvīgs svētdienas rīts, dzestrs, dūmakains,tālu dienvidos pavīdēja spodri zilas debesis un Saule, bet virs Lucavsalas bija dūmaka.Ilgi sēdēju Daugavas krastā un vēroju straujo straumi. Ūdens virsma bija spoguļgluda, bet straume spēcīga. Tā nesa sev līdzi mazus kociņus, kurus bija sasvieduši upē suņu saimnieki, lai sunīši tos atkal izceltu krastā. es domāju par sunīšiem, kurus aiznesa dižās upes straume, kuri tā arī krastu nesasniedza. palika tik skumji, ka paņēmu sprunguliņu, parādīju to Rūdolfam un ar plašu vēzienu iesviedu kociņu Daugavā. Mans sunītis izpeldēja, izpeldēja ar kociņu zobos, lepns par sevi, es, savukārt, lepojos ar Rūdolfu, par viņa drosmi, spēku, izturību, uzticību un veiksmi, galu galā!!

Komentāri

Vikinja: Ak vai!

2013-04-28 20:15

helenaa: ...ir dzirdēts tāds teiciens - kāds saimnieks tāds suns. Ja es būtu uzticīgs sunītis, lēktu pēc kociņa ūdenī - noslīktu, jo nemāku peldēt......

2013-04-28 20:27

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

Svētdienas rīts un straume