Ja mākoni redzi debesīs

Saulainās,

Tad zini, tās slāpes pēc Tevis,

Kas dzimušas manī dienās

Vienādās, kā vienā,

Ja saskati viļņus ezerā

Rāmā,

Tad zini, tās ilgas pēc Tevis,

Kas dzimušas manī naktīs,

No sajūtām iepriekš vēl nezināmām,

Ja pamani ēnu,

Kas neatkāpjās,

Tad zini, tas es,

Kas no savām slāpēm un ilgām

Pēc Tevis,

Kautrīgi slēpjās.

Bet no sevis jau nenoslēpties.