#piepildījuma sajūta

Zināma gandarījuma sajūta, ka plāns ir "izpildīts". Visi trīs mani iecienītākie 20. gadsimta dzejnieki beidzot ir izbaudīti arī skatuviskā aranžējumā. dzeju (un ne tikai) varētu lasīt un lasīt, bet ir prieks piedzīvot arī cita veida piepildījumu.

2002. gada rudens: Dailes teātris, muzikāla izrāde "Meistars Aleksandrs" (Jāņa Rokpeļņa librets pēc Aleksandra Čaka "Iedomu spoguļi" motīviem, komponists Zigmars Liepiņš). Sirdi uz trotuāra lielpilsētas ielās nekad neaizmirsīšu.

2003. gada novembris: Dailes teātris, izrāde "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts" ar Artura Maskata mūziku un Ojāra Vācieša dzeju. Ļoti baudāma muzikāla izrāde, nemaz nerunājot par izjustajiem dzejoļiem.

2013. gada aprīlis: Jaunais Rīgas teātris, izrāde "Ziedonis un visums" (Alvis Hermanis & CO). Vissvaigākās atmiņas. Tādi "kukainīši" vien esam lielajā Visumā - nopietni nenopietni (vai otrādi).

P.S. Kad beidzot pēc ilgiem laikiem sanāk atkal aiziet uz teātri, rodas vēlme - kaut biežāk būtu iespēja baudīt teātra izrāžu kultūru! Jā, kaut vai vienai, ja citas kompānijas nav...