|
VIHRJ dienasgrāmata
Otrdiena 16-04-2013 18:03 |
|
13 |
It viss šai pasaulē ir garāmslīdošs ... par izcilo flamenko ģitāristu Andri Kārkliņu (ceturtā daļa)11 novembris 1993.Lāčplēšos - Mūsu!Ap pusdienlaiku,kaut diena ir saulaina,bet asais vējš un apņēmīgs aukstums ātri atņem mums ar Andri citas idejas,un ievilina kafejnīcā "Rīts."Andra iekšējā atbrīvotība un vēl tas neparastais dzēriens,ko viņš pasūta "Melnais belziens,"ātri rada bohēmas noskaņu un kontaktu ar kafejnīcas esošo gaisotni.Pie Andra cepures pavīd nozīmīte "Cēsis,"kas atgādina par vakardienas koncertu.Laika kafejnīcā mums maz,jo Andrim pēc 40 minūtēm,labās rokas īkšķim - operācija,noņemot nagu un tā būs pašdegsmes "atmiņa"no pirmajiem koncertiem Brīvajā Latvijā.Par operāciju Andris vēlāk teiks:"Tad es cēlos līdz griestiem ...,uz laiku nebūšu ģitārists." "Melnais belziens" ir īpašs dzēriens - stipra,stipra tēja,vai pareizāk sakot,tā varētu būt arī no dzejnieka Omāra Haijama zemes un klāt īsts,īsts Rīgas Melnais balzāms.Iepazīšanās tosts(pirmo reizi kafejnīcā) asinīm uzsit asumu,un iemirdzas Andra pašrakstīto haiku domu zobeni ... Kaut esam kafejnīcā,bet ar kādu klātesību Andris izteic Ojāra Vācieša dzeju un tā vien liekas,ka vairāk cietušai,pazemotai dvēselei ir arī spēcīgāka izlādes dzirksts. (Vihrj V.I) |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|