|
|
VIHRJ dienasgrāmata
| Svētdiena 14-04-2013 11:35 |
|
11 |
It viss šai pasaulē ir garāmslīdošs ... par izcilo flamenko ģitāristu Andri Kārkliņu (otrā daļa)Protams,manī novibrē Andra pieskāriens mūsu dzejas patriarham - Ojāram Vācietim:"Tas ir viens cilvēks man liekas,kas visvairāk ir strādājis,lai mēs varētu būt pie šī nākošā juku laika,kur esam tagad."Flamenko iesākas ar senu ritmu,kas droši vien ir ar daudz pierādījumiem atvests no Dienvidamerikas un apvīts ar velnišķīgām leģendām,bet čigānu dvēseles to pārņēma un izauklēja,kā baigi izcilu gabalu.Ov - ū - vā!Un aiziet rasgeado krusa - ieraudās čigānu rumba ...,dejā,brīvē,kaislē un asins karsmē.Ir applausi,ir vaigos ausis sārtais saules atspulgs un tas ir tas,ka ir pamodušās sirdis - trāpīts tuvu kādai būtībai.Tad iesākas "Soleares," kas mūs dzen uz ballītēm tikt vaļā no šīs vientulības un kā Andris uzsver,ka šis ir burvīgs gabals ar trīspadsmit tehnikām,kas var izvērsties,tāpat kā mīļā vakara zālē ... Neparasts maiguma valdzinājums pārņem sirdi,kad jūti,kā ieskaujas lirisko melodiju alejas - saliņās,kuras visapkārt dedzina straujie "pulgar"cirtieni un tremolo šalkas atgādina par zeltīto mākoņu smaili pie dziestošās vakara debess... (Vihrj V.I) |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
