|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| DAfrika, 26-03-2013 22:03 |
|
2 51 |
Kad man vairs nebūs 17...Ievērojot visas tradīcijas, savu 17 dzimšanas dienu svinēju ģimenes un draugu lokā.
Atbrauca Valmieras draudzenīte ar savu draudzeni, pārradās brāļi un apsveikt ieradās arī pāris brāļu draugi no Pēterniekiem, vecāki un māsas gan jau bija mājās. Arī es jau visu dienu šiverēju, brāļa jaunajai draudzenei piepalīdzot.
Aiz loga auksta ziema, bet mēs šmorējam vistiņu, vāram kartupeļus, griežam rosolu un vinegretu, cepam pīrāgus.
3 kilometru garais ceļš līdz mūsu mājām apledojis un apaļš kā ola, paiet nevar, bet valmierietes godam atnākušas no vilcienu stacijas, tikai pāris reizes nokritušas esot. Abas valmierietes momentā savaldzināja brāļu visjaunāko draugu ar iesauku "Guculītis", kura īsto vārdu tā arī nekad neesmu uzzinājusi, un uz ballīti ieradās "zapiņā" Vakara gaitā brāļi ar draugiem devās savās, viņiem interesantākajās gaitās, piemēram, "ķimerēties" gar močiem, un ar mums, meitenēm, palika vien smaidīgais un asprātīgais "Guculītis". Jāsaka - vakara varonis! Bet kā gan savādāk: 21 gadu vecs, ar zaporožecu, strādā arī kaut kur, un tik bērnišķīgi asprātīgs visu laiku Uz jaunekļa aicinājumu doties vizināties ar "zapiņu" piekritām momentā. Nu kāda runa! Mazā māsa arī saposās, ko atļāvām, jo automobilī patiesībā esot nenormāli daudz vietas, tikai no ārpuses tāds mazs izskatoties. Tā nu mēs, piecas jaunkundzes, salīdām "ietilpīgajā" automobilī un devāmies vizināties... apmēram metrus 300!
Jau pirmajā asākajā pagriezienā džeks "neierakstījās" pagriezienā un uz sāna ieslīdējām grāvī.
Laukā netikām, un atradāmies diezgan neērtā stāvoklī - sakrituši vienā čupā viens otram virsū. Pēc pāris minūtēm izdzirdējām motociklu rūkoņu, jo nojaušot ko nelāgu brālis ar draugiem devās mūs meklēt. Nekur tālu jau nebija jāmeklē, tepat grāvī jau bijām Visu nakti klaudzēja āmuri, kad puiši buktēja "zapiņa" sānus, mēģinot tos iztaisnot. "Guculītis" savam lielajam brālim taisnojās, ka vairs nekad viņa "zapiņu" neņemšot bez atļaujas, vismaz līdz pilnagdībai jau nu noteikti. Mazam varonim toreiz bija vien 16 gadu, kā izrādījās Būs kādreiz pie izdevības jāpainteresējas pie brāļiem, kā mazajam negantniekam dzīvē klājas Bet jaunā, tēta uzdāvinātā ziemas jakas man jau pirmajā vakarā bija saplēsta. Sašuvu jau, bet piedzīvojuma atmiņas taču palika!
Tagad ir par ko pasmaidīt!
|
janisb: Gucilītim tā prsme bija stipri pašvaka, jo zapiņš patiesībā bija ļoti stabīla mašīna ar ideālu izsvarojumu plus neatkarīgā piekare visiem riteņiem, jauda gan švaka, īpaši ar 6 deguniem salonā, bet ziemā tas vairāk pluss, nekā mīnuss :D #1 2013-03-26 22:21
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
