Otrs...

Lai grieztos pie otra cilvēka uz brīdi, ir jāatmet viss, kas prasa laiku, lai pastāstītu otram, cik vientuļi ir būt vienam tad ieķerties kā kaķēnam maigi otrā - noglaudīt viņa plecu, rokās, lūpas ... skūpstu un pateikt, ka Tev viņa pietrūkst! Turēt rokās un runāt, un runāt ar viņu par visu ... Jo Tu zinu, ka dārgie, mīļie paliek tikai atmiņās, kad esi viens. Tad klusi pieklauvē sāpes, kas nav izdzēšamas un laiks skrien.

Ik dienu mēs paejam garām viens otram un tad sēžot ar telefonu rokās vai pie datora meklējam otru cilvēku, bet ir grūti pateikt, vai tas īstais varētu būt tūvu. Dvēsele raud histēriski, bet Tu spēlē ar burtiem teātri un iesaisties dialogā ar kādu otru cilvēku, kas sēž un gaida...Ir reizes, kad pat sākumā nezini, ka abi kopā esat sākuši rakstīt savas kopējās dzīves gājumu.

P.S.Cilvēkam nav jāregulē bez iemesla savas emocijas un jūtas, jo iedvesmojošāka ir mīlestība, jo varāk rodas šaubas bez iemesla.