TIKAI SIRDSDZIESMAI NEKAD NAV BEIGU...Vakars pārklāj mieru dienas steigai,
Klusumā grimst pļava, mežs un lauks,
Tikai sirdsdziesmai nekad nav beigu,
Arī tad, kad tumsas zvaigznes plaukst. Sirds kā jāņtārpiņš lej gaismas starus,
Dienu ieskandina mīlai modies zvans.
Negurtu es, ejot ceļus garus,
Zinot, ka Tu sargeņģelis mans. Skūpstīt varētu pat Tavu ēnu,
Gaidot mirkli, kas kā gaisma plauks,
Nekas nedarītu manu mīlu rēnu,
Karsti ilgodamās, sirds kad Tavu sauks. Sirdsdziesma jau nevar tāpat beigties,
Tikai jāprot viņā gaisma liet,
Un ne katram, skaidrs, tā var veikties,
Ja vēl otra sirds tai līdzi dzied... |
