kaut kāds retrogrāds /c/Nupat, nupat ir iestājies TAS brīdis, kad gribas nedaudz pačīkstēt, pirms atkal ieeļļoju visas sviras un zobratiņus un ripinos tālāk... Prieks par spožo sauli (kas pa dienu caur logu silda tā, ka maz neliekas!), par brīnišķīgiem saullēktiem un dievīgiem saulrietiem (kad nu sanāk tos tā pa īstam izbaudīt), BET - tas aukstums no rītiem un vakaros savelk plaušas čokurā, par degunu nemaz nerunājot (varbūt uzmargot modernu uzdegunīti?). Biezumbiezās zeķbikses un midi svārki jau apnikuši, siltos vilnas džemperus jau sen gribas nobāzt skapī, bet smagais ziemas mētelis brīžiem spiež pie zemes lidotgribošo dvēseli, lai tik tā nepaceltos kaut cm virs zemes... Labi, ka ik pa laikam pavīd kāds mazs prieciņš, kas izkrāso ikdienu, neskatoties uz visu to, ka gribas padoties un noslēpties kaut kur, līdz atnāk kārtīgs pavasaris (vislabāk - vasara)... Ak jā, līdz pirmdienai tagad "kaut kāds retrogrāds" (c) - par astroloģiju neinteresējos tik ļoti, lai izskaidrotu precīzāk (varbūt kāds var līdzēt?), taču runā, ka esot īstais brīdis sakārtot attiecības ar pagātni, paveikt kaut kādus ievilkušos darbiņus un skaidru, attīrītu skatu lūkoties nākotnē, izplānojot to tieši tādu, kādu vēlamies. Nu ko, lai izdodas! P.S. Un tāds prieks, ka arvien atrodas kāds, kurš parūpējas par muzikālo fonu dienai (jā, bet ar U2 man tagad saistās īpašas sajūtas) :) /savējie sapratīs/ |
