Dienasgrāmatas (blogi)

Selfija, 13-03-2013 13:47		6 34
Umberto D... Pirms pāris dienām noskatījos Vitorio de Sikas filmu "Umberto D.",tur galvenais varonis ir vientuļš pavecs vīrs ar sunīti,kurš nevar vairs sevi uzturēt,kuram vairs nav kur dzīvot,un kurš domā darīt sev galu.De Sikas filmas beigās es nespēju apslāpēt ritošās asaru straumes... Kad ritenis stāv noputējis stūrī jau pāris mēnešus,jo ir ziema,un pa sniegu nav iespējams pārvietoties,gan nākas iekāpt sabiedriskajā transportā.Pieķēru sevi pie sajūtas,ka apkārtējie pasažieri man diez ko nepatīk-visapakārt jaušams nogurums un dzīves apātija un bezcerīgums.Vecu cilvēku nopūtas piepilda visu trolejbusu,apņemot arī mani.Sirreāli,ka just līdzi nespēju dzīvē redzētam,bet filmas varoņiem gan-emocijas laužas ārā kā no vulkāna lava. Neoreālisms,kuram pieskaita "Umberto D.", un realitāte acīmredzami nav viens un tas pats,un varbūt pat nav viens otra atspoguļojums... klikot šeit!:)

Komentāri

agraa: o, izlasīju, noteikti apskatīšos, tikai ļoti skumja izskatās...

2013-03-13 17:18

Selfija: Ir skumja tā filma,bet reizēm jānoskatās arī tādas,lai var novērtēt arī priecīgās filmas.;)))

2013-03-13 17:20

agraa: jau iekačajāš, ja nebūs kas labāks, tad raudāmvakars, aiziet....

2013-03-13 17:24

Selfija: Katram gadījumam ir jābūt arī rezerves variantam,kas priecīgāks un gaišāks-šī filma tik jauka,ka palīdzēs skumjām tikt pāri.;))) http://latfilmas.com/load/latviesu_valoda/romantika/mamma_mia/
14-1-0-2437

2013-03-13 17:34

agraa: tencinu, smaidiņš.

2013-03-13 18:23

Selfija: Lūdzu!;)

2013-03-13 18:26

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

Umberto D...