(Agnese Veldre)

Tu vari zīlēt mākoņos,

Vai ieklausīties šamaņos.

Vai palīdzēs,vai tev ko dos,

Bet liktens ielikts šūpuļos.

Mēs varam pētīt plaukstas savas,

Un nezināt kā pērkam karmas.

Kurš atstājis mums izpirkt to,

Par ko pat murgos nesapņo.

Ir katram uzdevums savs dots,

Ar to tikt galā,ir tavs gods.

Tik nesaki,ka tas ir sods,

Bet dzīvo tā,lai paliek nemantots.

Ir jākļūst aizvien labākam,

Un domām jābūt tīrākām.

Nevienam tak mēs nevēlam,

Ka karma jāpērk nākamam.

###########

Es negribu vairs malā būt,

Es varu arī nepagūt.

To dienu nezinam neviens,

Kad mūs pie sevis paņems Dievs.

Man vajag tagad un tūlīt,

Bet liec tu vienmēr pagaidīt.

Tu soli rītdien,aizparīt...

Te skaties-atkal sniegs jau krīt.

Nu pietiks vienreiz,saņemies,

No citu domām atsakies!

Sāc dzīvot dzīvi šodienā!