Tā viņa arī savu atvēlēto laiku

Tur pavada,

Kā sunītis pavadā,

Laikā,

Kad ieklausīties tajā

Nepietiek laika.

Tā arī aizies tālumā,

Nesaprasta,

Kā pasta balodis,

Kas pavadījis dzīvi

Režģotā kastē,

Ne reizes nenogādājot pastu.

Kaut gan,

Kas ir viena dvēsele,

Metāla un čaukstoša papīra varas laikā...