Balāde par sievietiNāk sievietei ar gadiem - Priekšrocību daudz. Ir pūrā - viltus, gudrība, Un maigums vairāk ļauts.
Tā skaidrāk zina, saprot, Kas viņai vajadzīgs... Neviena jaunkundzīte - Vairs neturēs tai līdz!
Ikkatrs gājiens zināms, Un visu saredz skats, Pat trauslu žestu lasa, Ko nesaproti pats...
To nekārdina vairāk Viens auglis aizliegtais, Bet nogaršo it visus, Kas iepatīkas tai...
Un vīriešus par vergiem Ar prieku dara tā, Ir ķēniņiene ģimenē Un smalka aprindās.
Tā nemīl lētu jokus, Ar šarmu tagad viļ. Spļauj pāri kauna sajūtai Tās ķermenis un stils.
Mīl dāvināt, kas patīk, Ne cenā slēpjas prieks. Sen neraud sievu asaras, Jo kļūdīties ir - nieks!
Prot maskēt dabas kļūdas, Bet īsto - pasvītrot, Un vērtīgāko pašā Bez pūlēm izcelt prot.
Tās mūžsenajos gēnos, Ir ierakstīts it viss! Tā Radītāja rokās Kā rozīnīte mirdz!
No baltām jūras putām Kā Afrodīte brien, Ar laulājamo gredzenu Palaikam sevi sien.
Kad piecdesmit jau pāri, Tad pilnība ir klāt! Ir garām spriedzes gadi, Laiks nogurumam stāt!
Nu atvērusies, brīva, Gan dvēsele, gan stāvs! Lūk, tā ir harmonija, Kam vispār cenas nav! |