AIJA GRINBERGA

PELĒKĀ VĀRNA

Man saka, es esot pelēka vārna,
Ne glīta, ne gudra, tik kārna.
Dienvidu zemes es nepazīstot,
Un dziedāt pavisam nesanākot.
Es piekrītu, ticu un neprotestēju,
Darbojos tā, kā māku, kā spēju.
Teikt varu droši, ka lidot es protu,
Tik, ko man tie dienvidi dotu?
Mūžs paiet lidojot turpu un atpakaļ,
Kā pārvēršas daba, vērot nav vaļas.
Nu nemāku dziedāt, dziedās tie citi,
Es, pelēkā, palieku uzticīga.
Gadu no gada ligzdoju es,
Un stiprumu manto paaudzes.
Koku galotnēs mājas man ir,
Cilvēkam blakus mīt pelēkā sirds,
Ar mīļumu pilna un pastāvīga,
Bet saulē mirdzoši pelēcīga.

http://www.youtube.com/watch?v=1KnTOKX5TSY