Lūgšana

Es tevi mīlēju pa sapņiem.. un tas bija īstenībā /I. Z/

Ir vēla nakts. Mirdz sniegs un zvaigznes un asaras uz maniem vaigiem. Tik savāda, valga, rēna un aizmigt kārīga sajūta. Es vēl neļausos miegam, es vēl gribu pabūt īstenībā. Es tevi mīlēju, un mīlu joprojām. Ik katra mana šūniņa glabā atmiņas par tevi, kā vēlētos šīs sajūtas norakstīt. Aizmirst, bet kā lai aizmirst to, kas es biju, nē, joprojām esmu. Eh… kā man nepatīk šis vārds.. joprojām. Kāda bezgalība ir šajā vārdā. Joprojām, ejot gar ceriņiem, ieelpoju to smaržu, joprojām gaidu pavasari, vasaru un jasmīnus, joprojām mazgāju mājai logus un tīru skursteni, joprojām dzīvoju, elpoju, mīlu. Joprojām augustā skaitu zvaigznes un domāju, cik visums ir liels, neaptverams, un tas man liek ticēt brīnumiem. Kāds teica Dievs dzird mūsu lūgšanas 33 reizes dienā. Varbūt notiks brīnums, un viņš dzirdēs manu lūgšanu šovakar: nepalikt vienai.