Iemīli sevi...

Paveries zilgmē, kā cīruļi smej,

Pasaulei prieku ar kausiem lej!

Paskaties saulē— tā vienmēr kā draugs,

Aicinot aizmirsties, tālumos sauks.


Nenoplūc ziedu, lai reibinot tvīkst,

Sirds maigā ilgās lai nenonīkst!

Nenotrauc rasu, kamēr tā mirdz,

Atblāzmu metot, kur gail silta sirds!


Iemīli sevi, pa drusciņai dedz,—

Dvēseli kailo ar plīvuru sedz!

Kas gan lai zina, kāds uzausīs rīts,

Varbūt tas saulstaru svecēm būs tīts?


Pasargā sirdi, kad ogle tur kaist,

Nevajag vienu to pasaulē laist!

Sirds jau nav kumeļš, kam pienenēs diet,—

Tā ir kā saule, kam gaišumu liet.


Paveries zilgmē, vai redzi, cik jauks

Debesu plašums kā labākais draugs!

Kamēr vēl debesīs cīruļi dzied,

Ļauj savai dvēselei līdzi tiem diet!

Nadīna Liepiņa