Laime - reta parādība, bet vēl retāki ir cilvēki, kas to prot uztvert, uzņemt un paturēt pie sevis..

Ak,dvēsle,dvēsle,dvēselīt,

Kā gribās tevi sasildīt,

Ar maigu glāstu noglāstīt,

Un neļaut naidam samīdīt.

Ak,dvēsle,dvēsle,dvēselīt,

Tev brīvi dāvās skaudrais rīts,

Tas ticību tev dos un cerību,

No ceļa virzīs maldību.

Ak,dvēsle,dvēsle,dvēselīt,

Tev piedošanu sevī rast,

Tev citu domas nesaprast,

Bet sevī mieru atrast prast.

Ak dvēsle,dvēsle,dvēselīt,

Es atkal dzimšu,varbūt rīt,

Ar jaunu skatu pasaulē,

Kur rod viens otru,pasaudzē.

(Agnese Veldre)

Es tevi ļoti gaidīju,

Pa vēderiņu glaudīju,

Tas tētis tavs,es sacīju,

Un sedziņu jau adīju.
Tik mazliet,mazliet paciesties

Tev vajadzēja iegulties,

Lai saites nežņaudz rociņu

Un kājas nespiež sirsniņu.

Ak,mīļo bērniņ,kamdēļ tā

Tev piedzimt bija nelaikā...

Ar tukšumu es apskāvos

Un sāpju segā ietinos.

Kāds eņģels tik ir nomodā,

Kas manus soļus pasargā.

Tas eņģels,bērniņ,esi tu.

Es jūtu tavu siltumu.

Tu spēku dodi man arvien

Ak,Dievs,kā gadi ātri skrien.

(Agnese Veldre)