Sapņu putnam....

Jau aizmirsu, kad gaidīt viņu sāku:
Cik rudeņu laiks aizmēzis ir prom...
Cik nakšu stundu gaidīšanas moku
Un ilgu putnu cik ir raidīts jau.

Vairs necerēju, ka reiz atnāks atkal,
Ka zilās acīs spoguļosies laiks,
Kad mazām plaukstām sapņu putnu tvēru,
Lai sasildītos viņa paspārnē.

Nu manās rokās putna trauslie spārni,
Un sirdī viņa skumjā dziesma skan
Par rudeņiem, kas pagāja bez laimes,
Par klusumu, ko gadi dāvā man.

Vai palaist putnu debeszilā jumā
Un ļaut tam savās gaitās žigli traukt?
Sev atstāt rudeņus ar viņa dziesmām,
Kas klusēdami zelta lapās san?
Nadīna Liepiņa
No dz. kr. «Tango rudenī«