Bez vārdiem

Tu vari nākt, kad manis nav,

Ienākt pa pusatvērtu logu,

Sapīties dzijas dzīparos,

Spēlēties ar maniem klucīšiem

Un manām atmiņām,

Apsēsties uz mana krēsliņa

Un izdzert atstāto kafiju,

Tu vari priecāties

Par palikušajiem ziediem

Un dusmoties

par netīrajiem traukiem,

tu vari noglāstīt kaķi,

tikai nesaki viņam,

ka mani mīli.

Tu vari klusi aiziet,

Tik klusi,

ka nedzirdēs tavu elpu,

Vēl ilgi sajutīšu

Tavu dievīgo smaržu,

Es arī kaķim neteikšu,

Es zinu, ka tu to zini!