Tie, kuri zina...

Īsti nav skaidrs, no kurienes cilvēka dabā - izņēmumi diemžēl ir ļoti reti - radusies nepārvaramā tieksme bāzt degunu radu, draugu, paziņu un pat pilnīgi svešu cilvēku darīšanās, aktīvi iesaistīties svešas dzīves plānošanā, kritizēt un nopelt citu cilvēku izvēles (kas būtībā tā pati Bībeles noliegtā sava tuvākā tiesāšana vien ir) un piedevām vēl noskaisties, ja viņu ieteikumi netiek ņemti vērā.

Jau Gulivera piedzīvojumos aprakstīti kari starp tiem, kuri sit olu no spicākā gala, un tiem, kuri to dara no strupākā, un nekas jau nav mainījies.Turklāt interesanti, ka šādi ieriktētu ļautiņu pārliecība, ka viņi tiešām zina, kas nāks par labu Pēterim, bet kas - Anniņai, ir gluži nesatricināma, un viņiem neienāk pat prātā, ka patiesībā viņi par savu "rūpju bērnu" ne vella nezin. It kā jau saprotam: ja visi domātu vienādi, dzīve zaudētu krāsas, tomēr attieksme ir un paliek tāda pati kā Mirttantei, sak` - rīdzinieki vispār nav nekādi cilvēki...

Tie kuri zina... Viņi zina, cik gadu vecumā tev labāk dzemdēt un kura profesija tev būs piemērota. Viņi zina, kāda mašīna tev jāpērk un kurp jābrauc atvaļinājumā. Viņi zina arī to, kurš tev jāprec, kā arī - kuru tu nekādā gadījumā nedrīksti pat uzlūkot un kāpēc.Viņi ir atsevišķa suga, "tie, kuri zina"... Diemžēl. visai izplatīta.

Ko darīt? Klasiskā un visiem zināmā izeja: mierīgi visu noklausīties, pretī nestrīdēties, māt ar galvu un pēc tam visu izdarīt pēc sava prāta. Dagnijas un Ērika dēls arī tika piespiests pateikties Mirttantei par solīdajām ūziņām, tomēr Līgo vakarā puika tik un tā apvilka džinsus (tos pašus, par kuriem naudas izteiksmē aunu varētu nopirkt), tā sāpinādams Mirttantes sirdi un atbīdīdams senčus par pāris gājieniem atpakaļ skrējienā pēc žiguļa. Tomēr, kā zināms, no katras bezizejas ir vairākas izejas. Ja dialogs norisinās starp saprātīgiem cilvēkiem, var pieklājīgi pateikt, ka šo tematu apspriest nav nedz vajadzības, nedz jēgas, jo tāpat nekas nemainīsies.Var laipni apvaicāties - kāpēc jūs domājat, ka labāk par mani zināt, ko es jūtu? Vienkāršs, bet ģeniāls jautājums, uz kuru nemaz nav tik vienkārši atbildēt. Tiešām - kāpēc? Ja tas nelīdz - var taisnoties, atšaudīties un lavierēt vai nospļauties un pieņemt sevi tādu, kāds esi. Un, ja kāds grib tevi pārtaisīt, tad prātīgāk ir ir iet meklēt kādu, kurš JAU der. Tieši tāpat kā mīlestībā, starp citu.

P.S. Vēl skumjāka parādība par tiem, kuri zina, ir tikai cilvēki, kuri paklausa tos, kuri zina.

Personisks paldies tam, kurš to pelnījis.