|
Dienasgrāmatas (blogi)
_frukc, 20-02-2013 02:34 |
|
11 |
frukc.pieskarties skaistajamIt viss, ko rakstu ir mani pieņēmumi un pārdomas par tēmu kā tādu. Savā prātā es nepārtraukti ģenerēju dažnedažādas tēmas un domu graudus. Tad nu lūk, tuvojās pavasaris, mazliet gausi, bet tuvojās! Viss plauks uz zels, daba modīsies un attīstīsies ar citu elpu, jaunu spēku un jauniem izaicinājumiem ik katram no mums. Tu droši vien esi ar acīm pieskāries skaistumam, kas mīt tepat mums līdzās kaut kur dabā. Tas ko Tu redzi un sajūti ir tikai un vienīgi Tavs skaistums,jā; vienmēr ir kāds, kam gaume ļoti līdzīga, bet Tava, tā ir unikāla, tāpat kā Tu pats. Šoreiz es gribētu pievērst Tavu uzmanību pavasara sajūtām un īpatnībām. Vai esi pamanījis, ka cilvēki mainās šajā laikā, sāk pievērst pastiprinātu uzmanību pretējam dzimumam, pucējās vairāk, pucē savu mitekli un vidi kurā uzturās. Tā ir dabiska reakcija un nosacījuma refleks. Uz savas ādas es izjūtu kā viss mainās man apkārt, pat pašam neko nedarot. Es baudu skaistumu ar acīm ik mirkli, ik katrā sirdspuktā ir dzirdams, cik ļoti es mīlu dzīvi un dabu sev apkārt. Pieskarties skaistajam ar acīm un sajust kā tas uzlādē katru ķermeņa šūniņu ir pavisam vienkārši, tik šis tas no mūsdienīgās pasaules elementiem ir jāatmet, jāvelta mazliet vairāk laika skaistuma izpratnei tur ārā. Vai esi pamanījis, ka daudzi ir apsēsti ar virtuālo un sociālo tīklu pasauli, ar izvirtībām un baudas gūšanu mākslīgos un samākslotos veidos. Man reiz šķita, ka pasaulē nekas nemainās, ka ir ikdiena, rutīna, viens un tas pats skatiens uz to, ka patiesībā es nemaz neredzu. Kaut kad viss mainījās, es iemacījos saskatīt skaisto, pat asfalta segumā uz ceļa, to ornamentu un burvību, ko ir radījis cilvēks ar dabu sadevušies roku rokā! No vienas puses mēs itkā bojājam to, ko devusi mums daba, bet no otras, mēs to itkā saudzējam un kopjam, diskutējams jautājums protams, jo skaistumu un gaumes izpratne katram mums sava. Tad nu lūk, pavasarim tuvojoties, padomāsim par to, kā mēs varētu saglabāt un varbūt pat mazliet uzfrišināt vidi sev apkārt, jo paši jau vien esam gana samēslojuši pa ziemas mēnešiem. Jā būs talkas, sētnieki darīs to, kas viņu spēkos, pašvaldības atvēlēs jaunus līdzekļus dabas sakopšanai un skaistu lietu radīšanai, bet arī mēs paši nesnaudīsim un prasti nenoskatīsimies uz to, pieliksim savu palīdzīgo roku visos iespējamos darbos, lai ir, lai ir ar ko pēc tam actiņas un sirsniņu pamielot! Būsim ar dabu, tā būs ar mums un Tu redzēsi kā viss mainīsies. Jo vairāk labuma dosim ar tīrām un nesavtīgām domām, jo vairāk mēs saņemsim atpakaļ. Došanas un darīšanas prieks nav izmērojams, to var tikai pavairot. Pieskaries ar acīm skaistajam un izjūti, kā tas caurstrāvo Tevi ar pozitīvi uzlādējošu enerģiju :)) |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|