šodien manā domu pļavā ganijās Pegazs....

TICĪBAI.

Maza cerību dzirkstīte

Iekrita atvērtā plaukstā.

Pavisam sīka un nedroša

Tā vāru gaismiņu dāvā.

Savā elpā to sildīšu,

Sirdī kā sēkliņu sēšu,

Par ticības puķi saudzīgi

Bez steigas to izauklēšu.

Lai stipri sirdī tā turas

Un ziedlapas vaļā raisa,

Lai spēju es atkal noticēt,

Ka dzīve ir tomēr skaista.

Ka viss, kā tik ļoti pietrūkst,

Reiz iedots tomēr man būs.

Un caurstrāvots mīlas gaismā

Laimīgs paies mans mūžs.