Eneile: Savulaik, kad mācījos braukt, instruktors tā arī teica - eksāmenā kādu apšļakstīsi - izlidosi kā korķis ārā :)
Bet, ja godīgi, tā kā esmu gan kājāmgājējs, gan šoferis, tad apzinos, ka apšļakstīt kādu ir gaužām vienkārši, bet izvairīties no apšļakstīšanas reizēm ir nedaudz sarežģīti :)

Ohforf`sake: Tieši otrādi - gājēji bez tiesībām nesaprot autovadītājus.
Kad es eju pa trotuāru slapjā laikā, es apzinos, ka ne vienmēr automašīna var izvairīties no peļķes (protams, vienmēr jau ir arī tādi, kam nospļauties par citiem).
Tas pats arī par instruktoriem - dažkārt gribās izkāpt no mašīnas un atņemt viņam dokumentu, kas ļauj mācīt citiem braukt :P

violinn: Peļķu laikā gandrīz neiespējami kādu neapšļaksīt. Nav jau kur sprukt, ja tā peļķe priekšā. Ja arī piebremzē. Pavism slikti, ja piebremzē, bet peļķes vidū ir mazā asā, neredzamā bedrīte, kuras dēļ tad arī tiks nošķiests viss iespējamais.

MaryClaire: izvairīties no apšļākšanas vai no sadursmes ar pretībraucošo, vai vēl trakāk - nogriezt ceļu pa blakusjoslu braucošam? varbūt vēl kādu ieteikumu? - piemēram, ja pamana kājāmgājēju, tad momentā jābremzē, jo viņš varbūt grib pāri ceļam tikt tur, kur tas nav atļauts?

ceļi ir jātaisa tā, lai peļķes nerodas. ne jau mašīnas vainīgas, ka bedrēs veidojas peļķes

JurisK: Tur vajadzīga pieredz un vēss prāts, īpaši - prāts:) Un gājējam arī vajadzētu nedaudz prognozēt notikumus, apstāties noteikti vieglāk kā mašīnai.

Piligrims: Kā jau ļauži minēja - nav problēma neapšļakstīt iebraucot peļķē, bet ja tajā ir asa bedre, tad vari braukt cik lēni vien gribi, tas ūdens šā kā tā ies pa gaisu. Arī esmu gan, gan un zinot šo faktu, cenšos prognozēt iespējamās sekas un uzmanos no peļķēm, kad eju ar kājām, jo ir arī ļauži pie stūres, kam kājāmgājēji ir tukša vieta.