Dienesta romāna sākums

Otrdiena. Jauka diena jaunām lietām. Attiecīgi, nolēmu, ka sākšu rakstīt dienasgrāmatā. Lai nebūtu pilnīgā bezjēgā, nolēmu, ka rakstīšu par to kā man veidojas attiecības darbā. Pēkšņām. Kurām es nezinu kā tās attīstīsies.

Neliels ievads.

Mums ir diezgan maskulīns sastāvs, kurā ir parādījušās vairākas sievietes. Kurai vieglāk, kurai grūtāk, bet nu visām pamazām izdodas iekļauties kolektīvā. Un ar vienu no viņām, šodien notika kaut kas līdzīgs īssavienojumam - motivātors sākt izpaust savas pārdomas. Motivātors saveidot ar viņu, ko vairāk.

Otrdiena.

Sapulču diena. Jau domās norakstītas nākošās divas stundas. Viņa nosēdās man pretī. Tā kā lietām pieejam neformāli, tad visi ap galdu sēdējām ērti izgāzušies. Netīšām mūsu kājas saskārās. Man kā avantūristiskas dabas personāžam bija interesanti pavērot, ko viņa darīs tālāk. Bet, man par pārsteigumu, viņa neatrāva savu zeķubiksēs tērpto kāju no manas. Pat vairāk - piespieda to ciešāk klāt. Acu kontaktu noķert neizdevās, jo viņa no tā vairījās. Bet kāju bija ērti iekārtojusies cieši blakus manējai. Uz visām divām stundām.

Turpmākajā dienas daļā ofisā nebiju, bet vakarā atgriežoties, mani sagaidīja neizteiksmīgs "čau" no blakus galda. Sāka jau likties, ka esmu sasapņojies, līdz brīdim, kad projām ejot viņa paskatījās uz mani un "atā, rīt tiekamies" no viņas puses skanēja pavisam savādāk, nekā bija ierasts līdz šim.

Kas būs rīt?