R.Blaumanis

Dvēseļu valoda

Pie tavām krūtīm ļauj man dusēt,
Ap mani savas rokas skauj,
Liec tavām mīļām lūpām klusēt,
Tik sajust vien šo brīdi ļauj.

Lai mūsu dvēsles sarunājas
Un teic, kas neizsakāms ir,
Lai aizmirstības plīvurs klājas
Pār mums, no pasaules mūs šķir.

Lai mani tu, es tevi maldu,
Ka abi izredzēti mēs
Tā kopā sapņot sapni saldu,
Kas mūžam, mūžam pastāvēs.