Vai mākam priecāties par sīkumiem? Šodien bija skaista diena, piespiedu sevi izmest nelielu līkumu. Devos pastaigā uz Daugavas promenādi, cik liels man bija pārsteigums, ka uz Daugavas ledus ierīkotas vairākas slidotavas un bērni ņemas savā nodabā. Iekviens lielāks pauguriņs nošļūkāts ar ragavām. Un tā sakārojās mesties šaja virpulī, kur bērni ar sārtiem vaigiem, mirdzošām acīm, bļaudami no sajūsmas. Ne viņiem auksti, ne sals kniebj stilbos, jo viņiem ir labi. Tas taču ir sīkums, bet sagāda tik lielu prieku. Lai gan es biju tā kas nolūkojās, bet mani pārņēma paties prieks un man vairs sals neknieba. Cik bieži mēs paejam garām šiem sīkumiem, sajūtam un patiesajam priekam. Es dievinu šādu ziemu!!!! |