|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| estere_21, 27-01-2013 01:58 |
|
6 |
Tas nekad nepaaries...mēs naudu, prieku, gadus metam vējā, pēc kaut kā dzenoties, kā vienmēr maz
un mūsu pelnus kādreiz izsēs vējā tāpat kā tagad sējam cerības
man pietrūkst stipro vārdu ar ko sargāt, un spārni man par īsu ar ko segt
es sadedzinu sevī tavu sāpi un dodos līdz ar tevi ellē degt
un kad no plaisām manī vīsies kazeņstīgas un apvīs akmeni, tam liekot kalnā stāt
tad visas lietas šķitīs mazsvarīgas, kam kādreiz savu sirdi liku klāt
un atkal melni, neredzēti putni uz manām ogām, kamēr nakts tos dzēš
man kādreiz sacīja, bet tad es neticēju, ka bagātākais pasaulē ir vējš... /d.v/
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
