Dienasgrāmatas (blogi)

Lillija_vienam, 26-01-2013 17:39

2 13

O.Vācietis

Kaut ko klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs,
kaut ko viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu.
Tu man nodziedi, viss vienalga no kurienes,
es tik tuvu Tev esmu, ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt, tas vienalga nav iespējams,
es tik tuvu Tev esmu, ka tāluma nemana,
viss, kas pastāv starp mums - tikai savieno -
tāda acuspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga,
tad var klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs -
Un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu
Nodziedāt pašu skumjāko,
bet būs priecīgi.

Igo	Imants Ziedonis

citi ieraksti Lillija_vienam d-grāmatā

Komentāri

eksim_braalis: Par žīdu kapiem ir smukāks. (mans viedoklis)

2013-01-26 20:26

Lillija_vienam: Galvenais ir – neizniekot dzīvi,
galvenais ir – tukšu nemīlēt,
negriezt tur, kur tāpat drīz jau plīsīs,
negriezt tur, kur tāpat ļoti sāp.
Tad jau labāk zilos zvaigžņu dārzos
kādai zvaigznei klusi teikt paldies,
ka tā vienmēr atspīd skumjos brīžos,
ka tā takai pāri gaismu lej.
Un lai paliek visas varbūtības –
negriez tur, kur tāpat ļoti sāp!
Gan jau atkal citā pavasarī
liepas daudzsološi aicinās.
Aicinās, bet jāuzmin būs pašam,
jājūt tas, cik apkārt viss ir īsts.
Galvenais ir – neizniekot dzīvi,
galvenais ir – tukšu nemīlēt
A.DEGUMS

2013-01-27 12:39

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.