ai, da nu!

taisās uz pilnmēnesi. nu jau saules un mēness loks ir tik liels, ka šie ielūr arī manā logā un es uzskatāmi varu aplūrēt, cik apaļš un omulīgs izskatās nakts vazaņķis un cik sārta ir dienas staigule uz vakarpusi.

šonakt braucu uz kaut kādu pirtiņu meža vidū ar kaut kādiem pussvešiem cilvēkiem un viena smagā mašīna mūs no vienas puses apbēra ar šķembām. ielocīja mašīnu un riepas. gāju lamāties ar šoferi un viņam ar akmeni pa pieri mēģināju iesist. nu tā, pa īstam un stipri. lai asinis šķīst. dusma bija mežonīga. labi vai slikti, bet man to neļāva izdarīt. varbūt tomēr vajadzēja.

tikpat īstas likās dažas seksuālas darbības ar puisi, kas pēc sejas līdzīgs vienam glītam aktierim, bet milzīga auguma un resns. noskatījos, kā šis plunčājas pa vannu un to vien domāju, cik pretīgi resns un smags ir tas tēvainis. i kakova hrena man ar tādu būtu vajadzīgs likties gultā? nezinu, kā būtu bijis, bet zvanīja toto cutugno, lai pavēstītu, cik pulkstenis. varēju bez atvainošanās notīties. reāli paveicās.

vēl pirms dažām dienām uzzināju par koka izskata garu, kaut kādu parazītu, kas spējīgs iesūkties cilvēkā caur ādu. baisi aš salikās.bet galvenais ievērot piesardzību un negulēt uz soliņa parciņā.
jāsecina, ka manā prātā atkal notiek aktīva darbība, kaut ko jau atkal funktierēju un kaut ko jau arī izfunktierēšu.

bet varbūt pie vainas ir aukstums, kas piezogas naktīs, kad otrs ir tālu. vienu labu lietu gan esmu atklājusi, lai nav jāvelk zeķes. getras nav tik kaitinošas un ļauj pa sapņiem un vienkārši tāpat kustināt kāju pirkstus. te vienā ziņu portālā sludināja, ka jāguļ plikam, lai stress nepiezogas un varētu saglabāt jaunību. jāsecina, ka aukstajā laikā tas ir visai neiespējami, jo man ir palaimējies ar visaukstāko istabu mājā. neko, gaidam šī gadalaika beigas.

zinu, esmu sākusi īdēt jau janvārī.